श्रीमद्भगवद्गीता
Śrīmadbhagavadgītā
दशमोऽध्यायः
dashamōdhyāyaḥ
विभूतियोगः
vibhōtiyōgaḥ
श्रीभगवानुवाच
भूय एव महाबाहो श्रृणु मे परमं वचः ।
यत्तेऽहं प्रीयमाणाय वक्ष्यामि हितकाम्यया ॥ १०-१
Śrībhagavānuvāca
bhūya ēva mahābāhō śr̥ṇu mē paramaṁ vacaḥ
yattē'haṁ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā
न मे विदुः सुरगणाः प्रभवं न महर्षयः ।
अहमादिर्हि देवानां महर्षीणां च सर्वशः ॥ १०-२
na mē viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṁ na maharṣayaḥ
ahamādirhi dēvānāṁ maharṣīṇāṁ ca sarvaśaḥ
यो मामजमनादिं च वेत्ति लोकमहेश्वरम् ।
असम्मूढः स मर्त्येषु सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥ १०-३
yō māmajamanādiṁ ca vētti lōkamahēśvaram
asaṁmūḍhaḥ sa martyēṣu sarvapāpaiḥ pramucyatē
बुद्धिर्ज्ञानमसंमोहः क्षमा सत्यं दमः शमः ।
सुखं दुःखं भवोऽभावः भयं चाभयमेव च ॥ १०-४
buddhirjñānamasaṁmōhaḥ kṣamā satyaṁ damaḥ śamaḥ
sukhaṁ duḥkhaṁ bhavō'bhāvaḥ bhayaṁ cābhayamēva ca
अहिंसा समता तुष्टिः तपो दानं यशोऽयशः ।
भवन्ति भावा भूतानां मत्त एव पृथग्विधाः ॥ १०-५
ahiṁsā samatā tuṣṭiḥ tapō dānaṁ yaśō'yaśaḥ
bhavanti bhāvā bhūtānāṁ matta ēva pr̥thagvidhāḥ
महर्षयः सप्त पूर्वे चत्वारो मनवस्तथा ।
मद्भावा मानसा जाताः येषां लोक इमाः प्रजाः ॥ १०-६
maharṣayaḥ sapta pūrvē catvārō manavastathā
madbhāvā mānasā jātāḥ yēṣāṁ lōka imāḥ prajāḥ
एतां विभूतिं योगं च मम यो वेत्ति तत्त्वतः ।
सोऽविकम्पेन योगेन युज्यते नात्र संशयः ॥ १०-७
ētāṁ vibhūtiṁ yōgaṁ ca mama yō vētti tattvataḥ
sō'vikampēna yōgēna yujyatē nātra saṁśayaḥ
अहं सर्वस्य प्रभवः मत्तः सर्वं प्रवर्तते ।
इति मत्वा भजन्ते मां बुधा भावसमन्विताः ॥ १०-८
ahaṁ sarvasya prabhavaḥ mattaḥ sarvaṁ pravartatē
मच्चित्ता मद्गतप्राणाः बोधयन्तः परस्परम् ।
कथयन्तश्च मां नित्यं तुष्यन्ति च रमन्ति च ॥ १०-९
maccittā madgataprāṇāḥ bōdhayantaḥ parasparam
kathayantaśca māṁ nityaṁ tuṣyanti ca ramanti ca
तेषां सततयुक्तानां भजतां प्रीतिपूर्वकम् ।
ददामि बुद्धियोगं तं येन मामुपयान्ति ते ॥ १०-१०
tēṣāṁ satatayuktānāṁ bhajatāṁ prītipūrvakam
dadāmi buddhiyōgaṁ taṁ yēna māmupayānti tē
तेषामेवानुकम्पार्थम् अहमज्ञानजं तमः ।
नाशयाम्यात्मभावस्थः ज्ञानदीपेन भास्वता ॥ १०-११
tēṣāmēvānukampārtham ahamajñānajaṁ tamaḥ
nāśayāmyātmabhāvasthaḥ jñānadīpēna bhāsvatā
अर्जुन उवाच
परं ब्रह्म परं धाम पवित्रं परमं भवान् ।
पुरुषं शाश्वतं दिव्यम् आदिदेवमजं विभुम् ॥ १०-१२
arjuna uvāca
paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān
puruṣaṁ śāśvataṁ divyam ādidēvamajaṁ vibhum
आहुस्त्वामृषयः सर्वे देवर्षिर्नारदस्तथा ।
असितो देवलो व्यासः स्वयं चैव ब्रवीषि मे ॥ १०-१३
āhustvāmr̥ṣayaḥ sarvē dēvarṣirnāradastathā
asitō dēvalō vyāsaḥ svayaṁ caiva bravīṣi mē
सर्वमेतदृतं मन्ये यन्मां वदसि केशव ।
न हि ते भगवन् व्यक्तिम् विदुर्देवा न दानवाः ॥ १०-१४
sarvamētadr̥taṁ manyē yanmāṁ vadasi kēśava
na hi tē bhagavanvyaktiṁ vidurdēvā na dānavāḥ
स्वयमेवात्मनाऽत्मानं वेत्थ त्वं पुरुषोत्तम ।
भूतभावन भूतेश देवदेव जगत्पते ॥ १०-१५
svayamēvātmanātmānaṁ vēttha tvaṁ puruṣōttama
bhūtabhāvana bhūtēśa dēvadēva jagatpatē
10-16
वक्तुमर्हस्यशेषेण दिव्या ह्यात्मविभूतयः ।
याभिर्विभूतिभिर्लोकान् इमांस्त्वं व्याप्य तिष्ठसि ॥ १०-१६
vaktumarhasyaśēṣēṇa divyā hyātmavibhūtayaḥ
yābhirvibhūtibhirlōkān imāṁstvaṁ vyāpya tiṣṭhasi
कथं विद्यामहं योगिन् त्वाम् सदा परिचिन्तयन् ।
केषु केषु च भावेषु चिन्त्योऽसि भगवन्मया ॥ १०-१७
kathaṁ vidyāmahaṁ yogin tvāṁ sadā paricintayan
kēṣu kēṣu ca bhāvēṣu cintyō'si bhagavanmayā
विस्तरेणात्मनो योगं विभूतिं च जनार्दन ।
भूयः कथय तृप्तिर्हि श्रृण्वतो नास्ति मेऽमृतम् ॥ १०-१८
vistarēṇātmanō yōgaṁ vibhūtiṁ ca janārdana
bhūyaḥ kathaya tr̥ptirhi śr̥ṇvatō nāsti mē'mr̥tam
श्रीभगवानुवाच
हन्त ते कथयिष्यामि दिव्या ह्यात्मविभूतयः ।
प्राधान्यतः कुरुश्रेष्ठ नास्त्यन्तो विस्तरस्य मे ॥ १०-१९
śrībhagavānuvāca
hanta tē kathayiṣyāmi divyā hyātmavibhūtayaḥ
prādhānyataḥ kuruśrēṣṭha nāstyantō vistarasya mē
अहमात्मा गुडाकेश सर्वभूताशयस्थितः ।
अहमादिश्च मध्यं च भूतानामन्त एव च ॥ १०-२०
ahamātmā guḍākēśa sarvabhūtāśayasthitaḥ
ahamādiśca madhyaṁ ca bhūtānāmanta ēva ca
आदित्यानामहं विष्णुः ज्योतिषां रविरंशुमान् ।
मरीचिर्मरुतामस्मि नक्षत्राणामहं शशी ॥ १०-२१
ādityānāmahaṁ viṣṇuḥ jyōtiṣāṁ raviraṁśumān
marīcirmarutāmasmi nakṣatrāṇāmahaṁ śaśī
वेदानां सामवेदोऽस्मि देवानामस्मि वासवः ।
इन्द्रियाणां मनश्चास्मि भूतानामस्मि चेतना ॥ १०-२२
vēdānāṁ sāmavēdō'smi dēvānāmasmi vāsavaḥ
indriyāṇāṁ manaścāsmi bhūtānāmasmi cētanā
रुद्राणां शङ्करश्चास्मि वित्तेशो यक्षरक्षसाम् ।
वसूनां पावकश्चास्मि मेरुः शिखरिणामहम् ॥ १०-२३
rudrāṇāṁ śaṅkaraścāsmi vittēśō yakṣarakṣasām
vasūnāṁ pāvakaścāsmi mēruḥ śikhariṇāmaham
पुरोधसां च मुख्यं मां विद्धि पार्थ बृहस्पतिम् ।
सेनानीनामहं स्कन्दः सरसामस्मि सागरः ॥ १०-२४
purōdhasāṁ ca mukhyaṁ māṁ viddhi pārtha br̥haspatim
sēnānīnāmahaṁ skandaḥ sarasāmasmi sāgaraḥ
महर्षीणां भृगुरहं गिरामस्म्येकमक्षरम् ।
यज्ञानां जपयज्ञोऽस्मि स्थावराणां हिमालयः ॥ १०-२५
maharṣīṇāṁ bhr̥gurahaṁ girāmasmyēkamakṣaram
yajñānāṁ japayajñō'smi sthāvarāṇāṁ himālayaḥ
अश्वत्थः सर्ववृक्षाणां देवर्षीणां च नारदः ।
गन्धर्वाणां चित्ररथः सिद्धानां कपिलो मुनिः ॥ १०-२६
aśvatthaḥ sarvavr̥kṣāṇāṁ dēvarṣīṇāṁ ca nāradaḥ
gandharvāṇāṁ citrarathaḥ siddhānāṁ kapilō muniḥ
उच्चैःश्रवसमश्वानां विद्धि माममृतोद्भवम् ।
ऐरावतं गजेन्द्राणां नराणां च नराधिपम् ॥ १०-२७
uccaiḥśravasamaśvānāṁ viddhi māmamr̥tōdbhavam
airāvataṁ gajēndrāṇāṁ narāṇāṁ ca narādhipam
आयुधानामहं वज्रं धेनूनामस्मि कामधुक् ।
प्रजनश्चास्मि कन्दर्पः सर्पाणामस्मि वासुकिः ॥ १०-२ ८
āyudhānāmahaṁ vajraṁ dhēnūnāmasmi kāmadhuk
prajanaścāsmi kandarpaḥ sarpāṇāmasmi vāsukiḥ
अनन्तश्चास्मि नागानां वरुणो यादसामहम् ।
पितॄणामर्यमा चास्मि यमः संयमतामहम् ॥ १०-२ ९
anantaścāsmi nāgānāṁ varuṇō yādasāmaham
pitr̥̄ṇāmaryamā cāsmi yamaḥ saṁyamatāmaham
प्रह्लादश्चास्मि दैत्यानां कालः कलयतामहम् ।
मृगाणां च मृगेन्द्रोऽहं वैनतेयश्च पक्षिणाम् ॥ १०-३०
prahlādaścāsmi daityānāṁ kālaḥ kalayatāmaham
mr̥gāṇāṁ ca mr̥gēndrō'haṁ vainatēyaśca pakṣiṇām
पवनः पवतामस्मि रामः शस्त्रभृतामहम् ।
झषाणां मकरश्चास्मि स्रोतसामस्मि जाह्नवी ॥ १०-३ १
pavanaḥ pavatāmasmi rāmaḥ śastrabhr̥tāmaham
jhaṣāṇāṁ makaraścāsmi srōtasāmasmi jāhnavī
सर्गाणामादिरन्तश्च मध्यं चैवाहमर्जुन ।
अध्यात्मविद्या विद्यानां वादः प्रवदतामहम् ॥ १०-३ २
sargāṇāmādirantaśca madhyaṁ caivāhamarjuna
adhyātmavidyā vidyānāṁ vādaḥ pravadatāmaham
अक्षराणामकारोऽस्मि द्वन्द्वः सामासिकस्य च ।
अहमेवाक्षयः कालः धाताऽहं विश्वतोमुखः ॥ १०-३ ३
akṣarāṇāmakārō'smi dvandvaḥ sāmāsikasya ca
ahamēvākṣayaḥ kālaḥ dhātāhaṁ viśvatōmukhaḥ
मृत्युः सर्वहरश्चाहम् उद्भवश्च भविष्यताम् ।
कीर्तिः श्रीर्वाक्च नारीणां स्मृतिर्मेधा धृतिः क्षमा ॥ १०-३ ४
mr̥tyuḥ sarvaharaścāham udbhavaśca bhaviṣyatām
kīrtiḥ śrīrvākca nārīṇāṁ smr̥tirmēdhā dhr̥tiḥ kṣamā
बृहत्साम तथा साम्नां गायत्री छन्दसामहम् ।
मासानां मार्गशीर्षोऽहम् ऋतूनां कुसुमाकरः ॥ १०-३ ५
br̥hatsāma tathā sāmnāṁ gāyatrī chandasāmaham
māsānāṁ mārgaśīrṣō'ham r̥tūnāṁ kusumākaraḥ
द्यूतं छलयतामस्मि तेजस्तेजस्विनामहम् ।
जयोऽस्मि व्यवसायोऽस्मि सत्त्वं सत्त्ववतामहम् ॥ १०-३ ६
dyūtaṁ chalayatāmasmi tējastējasvināmaham
jayō'smi vyavasāyō'smi sattvaṁ sattvavatāmaham
वृष्णीनां वासुदेवोऽस्मि पाण्डवानां धनञ्जयः ।
मुनीनामप्यहं व्यासः कवीनामुशना कविः ॥ १०-३ ७
vr̥ṣṇīnāṁ vāsudēvō'smi pāṇḍavānāṁ dhanañjayaḥ
munīnāmapyahaṁ vyāsaḥ kavīnāmuśanā kaviḥ
दण्डो दमयतामस्मि नीतिरस्मि जिगीषताम् ।
मौनं चैवास्मि गुह्यानां ज्ञानं ज्ञानवतामहम् ॥ १०-३ ८
daṇḍō damayatāmasmi nītirasmi jigīṣatām
maunaṁ caivāsmi guhyānāṁ jñānaṁ jñānavatāmaham
यच्चापि सर्वभूतानां बीजं तदहमर्जुन ।
न तदस्ति विना यत्स्यात् मया भूतं चराचरम् ॥ १०-३ ९
yaccāpi sarvabhūtānāṁ bījaṁ tadahamarjuna
na tadasti vinā yatsyāt mayā bhūtaṁ carācaram
नान्तोऽस्ति मम दिव्यानां विभूतीनां परंतप ।
एष तूद्देशतः प्रोक्तः विभूतेर्विस्तरो मया ॥ १०- ४ ०
nāntō'sti mama divyānāṁ vibhūtīnāṁ parantapa
ēṣa tūddēśataḥ prōktaḥ vibhūtērvistarō mayā
यद्यद्विभूतिमत्सत्त्वं श्रीमदूर्जितमेव वा ।
तत्तदेवावगच्छ त्वं मम तेजोंऽशसंभवम् ॥ १०- ४ १
yadyadvibhūtimatsattvaṁ śrīmadūrjitamēva vā
tattadēvāvagaccha tvaṁ mama tējōṁśasambhavam
अथवा बहुनैतेन किं ज्ञातेन तवार्जुन ।
विष्टभ्याहमिदं कृत्स्नम् एकांशेन स्थितो जगत् ॥ १०- ४ २
athavā bahunaitēna kiṁ jñātēna tavārjuna
viṣṭabhyāhamidaṁ kr̥tsnam ēkāṁśēna sthitō jagat
श्रीकृष्णार्जुनसंवादे विभूतियोगो नाम दशमोऽध्यायः ॥ १ ॥
ōṁ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṁ yōgaśāstrē
śrīkṛṣṇārjunasaṁvādē vibhōtiyōgō nāma dashamōdhyāyaḥ
the Upanishads, the science of the Eternal,
the scripture of Yoga, the dialogue between Shri Krshna and Arjuna,
the tenth chapter entitled ‘The yoga of Devine manifestation’ ends here.
No comments:
Post a Comment